unikālais vaboļatradums lietuvā / otrā daļa13.05.10
Teksts: Undis Kaņepe
2008. gada nogalē es pētīju Lietuvas vaboļu kluba mājas lapu, apskatīju dažādas viņu galerijas. Neko īpašu nedomādams atvēru sadaļu „pirmskara vabole”, un tad šokā sastingu. Ekrānā es vēroju briesmīgi samocītu sarkanu vaboli uzsēdinātu uz kaut kādas padomju laika mašīnas šasijas, bet man uzreiz bija skaidrs ka tā nav parasta sešdesmito vai septiņdesmito gadu mašīna – tas bija kaut kas krietni vecāks, kaut raksturīgais dalītais aizmugures lodziņš nomainīts pret četrstūrainu, vējstikls tāpat no kādas citas mašīnas, bet uzreiz es atpazinu motora pārsega unikālās īpašības – asos stūrus un savādi izbīdīto numura apgaismojuma vietu.
Ar datortulkotāja palīdzību centos atšifrēt aprakstu lietuviešu valodā. Tik vien varēja saprast, ka mašīna ir vasarā nonākusi pašreizējā īpašnieka rokās, nekas nav zināms par tās vēsturi un kā tā vispār nonākusi Lietuvā. Ātri vien sazinājos ar mašīnas īpašnieku, kā izrādījās – Lietuvas VW kluba prezidentu. Neko daudz vairāk viņš nespēja paskaidrot, tikai ka mašīna esot reģistrēta kā 1939. gada DKW un pēdējo reizi, iespējams, vēl braukusi 1994. gadā! Viņš zināja ka tas ir viens no prototipiem, jo arī bija atpazinis tās unikālās virsbūves īpašības, bet diemžēl neviens no viņa paziņām Vācijā un Austrijā tam īsti nav noticējis.
Pēc mana lūguma viņš atļāva uztaisīt mazu prezentāciju, kuru 2009. gada februārī nopublicēju pasaules lielākajā VW fanu interneta vietnē TheSamba.com foruma sadaļā. Jau nākamajā dienā ar mani sazinājās viens no nopietnākajiem VW restauratoriem un kolekcionāriem no Vācijas. Dabiski, arī viņam bija skaidrs, kas šis ir par auto. Es lūdzu īpašniekam nofotografēt vēl dažas vietas, kuras nebija redzamas sākotnējās bildēs. Nedaudz vēlāk es saņēmu fotogrāfijas no Lietuvas, kuras nu jau neapšaubāmi pierādīja to, ka šī tik tiešām ir 1938. gada vabole, vai precīzāk sakot, kas no tās ir saglabājies.
Februāra beigās man beidzot bija iespēja pašam aizbraukt uz Viļņu un redzēt šo brīnumu savām acīm. Tā ir neaprakstāma sajūta, apzinoties šīs mašīnas vērtību, atrasties tai tuvumā. Sāpīgi redzēt visas tās šausmas, kas ar šo mašīnu ir gadu gaitā izdarītas, bet jāsaprot, ja nebūtu reiz veiktas visas šīs pārbūves, visdrīzāk unikālais auto jau sen būtu nonācis lūžņos.
Galu galā sarunas starp Vāciju un Lietuvu bija veiksmīgas un VW38 jau pavasarī bija ceļā uz savu dzimteni. Daudzi nosodītu tik vērtīgas mašīnas pārdošanu uz ārzemēm, bet jāsaka ka tās īpašnieks atradās neapskaužamā situācijā un dilemmas priekšā. Reāli saglabājušies no šīs mašīnas bija kādi divdesmit procenti. Nekas no tehnikas vairs nebija palicis, visa priekša, šasija un daļa aizmugures bija zudušas. No tā visa bija atbrīvojies iepriekšējais saimnieks, kurš vaboles virsbūvi bija uzmontējis uz GAZ 69 rāmja komplektā ar visu priekšā novietoto motoru. Lai šo mašīnu atgrieztu tās sākotnējā izskatā vajag ļoti lielus līdzekļus un ne tikai.
Skaidrs, ka Baltijā ir fantastiski meistari, bet šeit ar meistarību vien nepietiktu. Neviens jau tā īsti nezin kā šai mašīnai patiesībā būtu jāizskatās, jo arī VW muzejā mītošie eksponāti ir nepilnīgi. Un kur meklēt visas faktiski neatrodamās tehniskās detaļas? Kā zināms vēlākās vaboles gan no kara gadiem, gan no pēckara laika nebūtu īsti noderīgas kā detaļu donori. Šeit bija nepieciešams speciālists. Tā nu sanāca, ka cilvēks, kurš šo relikviju iegādājās ir viens no pasaulē pazīstamākajiem seno VW restauratoriem Christian Grundmann. Viņa rīcībā ir oriģinālie rasējumi no 1938. gada. Piekļuve VW un Porsche arhīviem, kā arī ievērojama kolekcija ar detaļām no 1938. gada.
Kā jau minēju, daudzas prototipa detaļas nonāca otrreizējā lietošanā uz agrīnajiem militārās versijas VW automobiļiem. Tā bija liktenīga sagadīšanās, ka ap to pašu laiku, kad Christian Grundmann gatavojās iegādāties Lietuvas vaboli, viņš internetā atrada e-bay sludinājumu Kübelwagen šasijai. Ieskatoties rūpīgāk viņš saprata, ka šasija ir vecāka, jo ir paredzēta vaboles virsbūvei. Laikā kad izgatavoja šasijas pirmajām VW38 vabolēm, to skaits bija lielāks nekā virsbūves ar domu ka tās būs nepieciešamas tālākiem eksperimentiem, un tā arī bija, jo šīs šasijas gan saņēma jaunas virsbūves, bet ne paredzētās vaboles. Tā bija noticis ka Kristiana rīcībā nu jau bija arī attiecīga vecuma šasija.
Mīkla, kas nedeva mieru bija: kura no visām VW38 mašīnām ir Lietuvā atrastā? Ir saglabājies daudz fotogrāfiju un pierakstu par visām VW38 automašīnām, un svarīgi bija noskaidrot Lietuvas vaboles patieso identitāti. Diemžēl nekur uz virsbūves nebija saglabājies šasijas numurs, bet Vācu restauratori ķērās pie darba lai to noskaidrotu. Ņemot vērā ka šīs mašīnas bija mazā apjomā ar rokām būvēti prototipi, dažās vietās virsbūves metālā tika iesists šasijas numurs. Numuru arī atrada, bet tas bija nesalasāms. Atrada arī “būves” (aufbau) numuru, kuru izmantoja Reutter darbnīca, bet diemžēl nekādi pieraksti nav saglabājušies, kas liecinātu kā šis numurs attiektos pret Porsche doto šasijas numuru.
Ar izslēgšanas metodi tika meklētas mašīnas, kuras varētu būt Lietuvas vabole. Automātiski atkrita tās, kurām bija jumta lūka. Atkrita arī visas mašīnas pēc 20. šasijas numura, jo tām raksturīgi bija daži dizaina uzlabojumi, kā piemēram citādāki durvju rokturi un noapaļoti vāku stūri. Atskaitīt varēja arī tās, kuras bija nonākušas avārijās vai tika izjauktas citu eksperimentu veikšanai. Atmestas tika arī mašīnas ar īpašām raksturiezīmēm, kuras netika atrastas Lietuvas vaboles virsbūvē. Galu galā palika tikai divas mašīnas ar numuru 5 un 6. Rūpīgi apskatot šo mašīnu fotogrāfijas atklājās, ka mašīnai nr. 5 motora pārsegs ir simetrisks, bet nr. 6 tas nedaudz atšķiras. Pārbaudot Lietuvas vaboles motora pārsegu atklājās, ka arī tas nav simetrisks. Beidzot patiesā vaboles identitāte bija atklāta! Vabole nr. 6!
Turpinājums sekos…
Saistītie raksti:
UNIKĀLAIS VABOĻATRADUMS LIETUVĀ / PIRMĀ DAĻA
Starp citu augstāk bildē redzamā vabole ar numuru IIIA-43006 ir tā pati, Lietuvā atrastā!
starp pirmo un pēdējo attēlu var organizēt spēli atrodi 10 atšķirības. ops, nē… drīzāk atrodi tās pāris līdzības
atšķirību tur ir simtiem 
Eu ssitas labais
Kāds man var pateikt, no kurienes tas DKW uz priekšējā pārsega? Tas pārsegs neizskatās pēc DKW. Tie burti ir paštaisīti?
Šī vabole bija reğistrēta kā 39. gada DKW jo oriğinālie papīri bija nozaudēti. Jauni papīri+jauna identitāte un šasijas numurs… oficiāli šis vairs nebija VW. Burti laikam bija paštaisīti, tāpat kā daudz kas cits šai mašīnai.
Pārsega purns bija paštaisīts, bet daļa no vidus līdz vējstiklam – oriğinālā.
[...] UNIKĀLAIS VABOĻATRADUMS LIETUVĀ / PIRMĀ DAĻA UNIKĀLAIS VABOĻATRADUMS LIETUVĀ / OTRĀ DAĻA [...]
Ļoti interesanti. Gribētos jau zināt tos iemeslus, kāpēc tā vabole tika tā pārbūvēta. Varbūt bija smagi cietusi kara apstākļos?