vaboles forma11.11.09
Daudz ir runāts par to kā dzima VW vabolīte, tās tēvs Ferdinands Porše (Ferdinand Porsche) ir cilvēks kurš uzreiz nāk prātā. Porše bija inženieris ar unikālu un svaigu pieeju auto konstruēšanā, kā rezultātā tika sagrauti daudzi tā laika autobūves kanoni. Bet kas gan ir tas, kas padara vaboli tik atpazīstamu praktiski jebkurā pasaules nostūrī, un kas bija tas cilvēks kura rokas faktiski veidoja vaboles izskatu? Ne jau Porše radītā torsionu piekare vai “mugurkaula” tipa šasija, pat ne gaisdzeses horizontālais opozītdzinējs ir tas kas cilvēkam no malas vispirms iekrīt acīs. Vispirms tā ir forma, noapaļotās, organiskās pludlīnijas, piemīlīgais varbūt pat jocīgais izskats, daudzi pat teiktu – elegance. Kā tas radās?
Atgiežoties 20. gadsimta trīsdesmitajos gados redzam tā laika automašīnas, robustas, stūrainas, radnieciskas karietēm. Kaut arī bija mēğinājumi ieviest plūstošākas līnijas, tas notika tikai ar dārgām automšīnām un arī tad konstrukcijas metodes bija tās pašas tradicionālās, metāla vai koka rāmis apvilkts ar skārdu. Šādā konstrukcijā bija grūti un dārgi veidot izliektas formas. Tanī laikā Amerikas autoražotāji meklēja veidus kā padarīt darba ietilpīgo virsbūves ražošanu efektīvāku. Viens no paņēmieniem bija atmest tradīcijas un virsbūves paneļus veidot no presētas ārējās un iekšējās virsmas kuras vēlāk sametina kopā kā gliemežvākus un savstarpēji savieno.
Porše bija liels Henrija Forda (Henry Ford) fans un apbrīnoja viņa darba metodes. Lai “tautas auto” projekts izdotos bija svarīgi ieviest jaunus ražošanas paņēmienus. Vaboles aprises tapa ne tik daudz dizainera kaprīžu vadītas, bet gan tīri inženiertehnisku aspektu iespaidā. Viens no šiem iemesliem ir vaboles vieglā šasija kura pati par sevi nav pietiekami izturīga. Tai ir jāsadarbojas ar virsbūvi. Arī pašu virsbūvi bija nepieciešams radīt izturīgu pret vērpi un locīšanos. Šeit parādās olas čaumalas princips – izliekta virsma ir krietni izturīgāka kā taisna. Jau trīsdesmito gadu vidū, kad tapa pirmie vaboles prototipi tie atšķīrās no pārējām mašīnām ar savu formu. Tāpat kā tas bija ar tehniskiem risinājumiem, arī virsbūves dizainā Porše nebaidijās pieiet lietām no citas puses. Tā ka motors jau no sākta gala bija paredzēts aizmugurē, tad priekšgals varēja būt salīdzinoši īss un nolaidens. Lai paaugstinātu virsbūves stiprību, jumta līnija veido arku (kas kā forma sevi ir pierādijusi industriālajā dizainā) kura nemanāmi pāriet aizmugures daļā kas sevī slēpj motoru.
Vaboles virsbūvē nav nevienas taisnas līnijas. Tas, savienojumā ar jaunajām konstrukcijas metodēm krietni samazināja svaru un ražošanas izmaksas. Jau pirmo prototipu tapšanas laikā, 1937 gadā, tika izmantots vēja tunelis, lai jaunajām mašīnām būtu pēc iespējas zemāka vēja pretestība. Ekonomisku iemeslu dēļ arī visas logu plaknes bija no taisna stikla ieskaitot aizmugurējo logu kuru bija nepieciešams veidot no divām plaknēm lai tas ievietotos jumta apaļumā. Visur noteicošais bija ekonomiskums un ražošanas vienkāršība. Tieši tas kas nepieciešams iecerētajam “tautas auto”.
Par to ka vabole izskatās tā kā tā izskatās, mums jāpateicas kādam austrietim vārdā Ervins Komenda (Erwin Komenda). Viņš jau kopš 1931 gada strādāja kopā ar Poršu un veidoja ne tikai vaboles virsbūvi, bet arī agrīnās Porsche sporta automašīnas un uz vaboles bāzes veidotos militāros transporlīdzekļus un pat Auto Union sacīkšu auto. Komenda bija virsbūves speciālists kurš bija stažējies pie Steyr un vēlāk pie Mercedes. Viņš realizēja Ferdinada Porša prasības pēc vieglas, izturīgas, ātri un lēti ražojamas automašīnas virsbūves. Viņš savā darbā ieviesa Art-Deco jeb jūgendstila un modernisma formas kuras bija raksturīgas trīsdesmito gadu dizainam. Veiksmīgi pārņemot amerikāņu konstrukcijas metodes un smeļoties iedvesmu no tā laika modernākajām amerikāņu automašīnām, bet izmainot mērogus un pievienojot vācisko aturību un funkcionalitāti, Komenda radija formu kuru atpazīst un mīl visā pasaulē.
Šī gada 6. aprīlī Ervins Komenda būtu svinējis savu 105-to dzimšanas dienu.
Vairāk par Erwin Komenda: www.komenda.at
